Tolteku mācība Latvijā

susan_peru

Intervija tapusi sadarbībā ar žurnālu “Mistērija”.zurnals_misterija

Tolteku mācība Latvijā

Sapņi piepildās! Pirms gada vai diviem MISTĒRIJĀ izlasīju Monikas Grieznes (ar Kaspara Ķekura palīdzību sagatavoto) rakstu par Sjūzenu Gregu – tolteku ceļa skolotāju. Un lūk, skaistā atvasaras dienā esmu Saulkrastos, netālu no slavenā brīnumu meistara un fantazētāja Minhauzena muižas! Kaspars ir uzaicinājis mani piedalīties seminārā, iepazīstina ar tā norisi un stāsta par viešņu no Havaju salām:

Sjūzena Grega (Dr. Susan Gregg) (www.susangregg.com) – beigusi Vermontas universitāti iegūstot matemātikas bakalaura grādu, vēlāk kļūstot par klīniskās hipnoterapijas doktori. Kādu laiku dzīvojusi Kalifornijā, kur tikusies ar dziednieku un šamani Donu Migelu Rīzu, grāmatu „Zināšanu balss”, „Četras vienošanās” un „Mīlas meistars” autoru un viņa māti meksikāņu dziednieci Saritu (Sarita Vasquez), tur mācījās no viņiem tolteku gudrības un vēlāk pārcēlās uz Havaju salām, kur pati kļuva par tolteku mācības skolotāju, nagvali un rakstnieci.

Semināra pirmā diena Rīgā.

Sjūzena stāsta: Astoņdesmitajos gados, kad nomira mana māte, es nolēmu atstāt Vermontu Amerikas Austrumkrastā un pārcelties uz Kaliforniju Rietumkrastā. Draugs Austrumkrastā man iedeva adresi un pateica tikšanās laiku un vietu baznīcā, kur satikšu sievieti, vārdā Marija. Viņa uzņēmās par mani gādību un iepazīstināja ar dziednieci Saritu. Mēs satikāmies veļas mazgātavas ēkā, kur dažas istabas bija pārveidotas par svētnīcu. Tajā uz logiem gaišās, košās krāsās bija uzgleznoti raksti un simboli. Visi šeit runāja spāniski, es vienīgā – angliski. Pēkšņi kāds neliela auguma brūnacains vīrietis mani iegrūda apļa vidū un sāka kaut ko spāņu valodā jautāt. Ar tulka palīdzību viņš piedāvāja man kļūt par viņa mātes skolnieci. Tas bija Saritas dēls Dons Migels Rīzs. Mācījos kopā ar viņu, un pēc kāda laika viņš sāka mācīt pats. Vairums tolteku tradīcijas sekotāju uzskata, ka Visums ir naidīgs, ka tur nevar justies droši. Es parasti tādā stilā nemācu. Migela māte Sarita zināja, ka visu pārvalda Spēks (Dievs), kurš ir visvarens un žēlsirdīgs, ka visai enerģijai ir apziņa, un tā ir tīra un mīloša bez nosacījumiem. Visu šo skolotāju viedokļus apkopojot, sapratu, ka galvenais ir – iemācīties mīlēt sevi pašu, un ka mēs, cilvēki esam varenas būtnes bez ierobežojumiem, kas savienotas ar Visumu. Savienotas ar tā bezgalīgā Spēka un Mīlestības avotiem. Ja tu domā par sevi kā dievišķu būtni, kurai nav robežu, tad tu pati radi savu realitāti, un vienīgā īstenā realitāte ir MĪLESTĪBA. Jūs visi to droši vien esat dzirdējuši.

Meditācija: Sjūzena paņem indiāņu stabuli un gatavojas spēlēt: Tagad uz mirkli ļoti dziļi ievelciet elpu! Izelpojiet! Iekārtojieties ērti, aizveriet acis un iztēlojieties, kā varētu izveidoties jūsu dzīve, ja jūs varētu nokļūt laimes zonā! (Mēs visi zinām, kā tur nenokļūt. Mēs visi zinām, kā tas ir – justies nemīlētiem, ierobežotiem, nonākt laika un naudas trūkumā.) Atslābinieties un atlaidiet (izelpojot) veco domāšanas veidu, lai varat ieiet jaunajā plūsmā, saplūst ar jauno dzīvesveidu. Ņemiet vērā, ka laimīga dzīve prasa mainīt pašreizējo domāšanas veidu un dzīves uztveri. Jūs esat perfekti (pilnīgi, nevainojami) tādi, kādi esat, un arī viss apkārtējais Visums ir perfekts. Jūs esat neierobežotas gaismas esības, jūs esat tie, kas nes sevī radīšanas enerģiju. Jūsu emocijas pastāsta, vai jūs izplešaties vai saraujieties. Mīlestība palīdz mums izplesties, bet vērtēšana un bailes izraisa mūsos saraušanos. Kad izplešaties, jūs padziļināt savu saikni ar savu dvēseli (garu) un tā ir patīkama sajūta. Iztēlojieties, ka savienojaties ar savu garu un esat nonākat ļoti mierīgā, drošā un skaistā vietā… (sāk skanēt Meksikas indiāņu stabule…)

Sjūzena turpina: Mācījos pie Saritas un Dona Migela vairākus gadus, līdz kādu dienu viņi paziņoja, ka zinu visu to, ko viņi, un tagad man esot pienācis laiks pašai mācīt citus. Tolaik nezināju, ko darīt un kā sākt… Atcerējos savas sākotnējās grūtības, tā ir laba pieredze par mācību un iedrošinājumu citiem, kas uzsākuši ceļu.

Kad biju sākusi savas garīgās nodarbības pie Migela un viņa mātes, man radās sarežģījumi naudas lietās – nobruka divi biznesa projekti, nespēju vairs apmaksāt rēķinus, man trūka naudas. Es dzīvoju tajā mājā, kādu laiku tur vēl varēju uzturēties. Tomēr turpināju garīgos meklējumus, gāju uz nodarbībām, pirku grāmatas. Man draugi jautāja: “Kā tu to spēj, tev taču nav naudas…” Es vienkārši strādāju, praktizēju mācību; es fokusējos uz to, ka mīlu sevi, paļāvos tam procesam. Protams, pienāca diena, kad man vispār vairs nebija naudas. Es uzticējos un ļāvos tam procesam, atcerējos arī kādu notikumu no Dona Migela pieredzes. Kad pie viņa mācījos, kāds bija nozadzis viņa auto. Viņš sacīja: “Tas nekas, viss kārtībā.” Pēc nedēļas viņš dabūja naudu un varēja nopirkt māju, sakot: “Ja nebūtu nozagta mašīna, es nedabūtu kredītu mājas iegādei.” Viņš ne mirkli nebija apbēdināts.

Es to atcerējos, iedama sniegputenī, nezinot, kā tālāk dzīvot, jo biju jau iestigusi parādos… Tad pie kājām pūkainajā sniegā man pazibēja kaut kas zaļš! Tas bija burtiski – žūksnis ar naudu, dolāriem! Bija sniega vētra, un uz ielas neviena cilvēka nebija, kam varētu pajautāt… Pateicu PALDIES, un man nu bija nauda, lai vismaz trīs mēnešus varētu dzīvot bez rūpēm. Tālāk viss ritēja kā pa diedziņu, pavērās visdažādākās iespējas. Es ļoti mīlēju Havaju salas un ilgojos pārcelties uz dzīvi tur. Pienāca brīdis, kad tas notika – es pārcēlos uz vienu no Havaju salām, kur sāku vadīt savus garīgās apmācības kursus un sarakstīju savu pirmo grāmatu “Spēka deja” (“Dance of power”).

Ja mūsos ir bailes, tad arī pietrūkst naudas. Tā ir tikai enerģija – ja tu ar to sadraudzējies, tad kļūst daudz vieglāk. Tad, kad es ar Migelu kopā strādāju, viņš man piezvanīja, aicinot braukt uz Meksiku. Tajā laikā es baidījos, uztraucos tieši par naudu. Teicu, ka nevaru braucienu atļauties. Viņa māte tolaik kādas nodarbības laikā teica, ka braucot apciemot Sai Babu. Viņai bija sapnis, ka satiks Sai Babu. Es domāju – bet viņai tiešām nav naudas! Viņam aicināja mani līdzi, bet es teicu: nē, nevaru to atļauties… Pēc nedēļas kāds cilvēks no citas pilsētas bija viņai izrakstījis čeku par 10 000 $! Viņa un vēl daži cilvēki varēja aizbraukt satikt Sai Babu. Viss ir iespējams, ja mēs pārstājam aizstāvēt šos ierobežojumus, Viss, kas notiek jūsu dzīvē, ir tāpēc, ka esat paši to uzaicinājuši. Un viss, kas nav – ir tāpēc, ka ne esat uzaicinājuši. Viss ir atkarīgs no jūsu filtru sistēmas (līdzšinējiem, vecajiem prāta stereotipiem). Mans novēlējums ir – lai jums būtu vēlme vēlēties!

Tolteku mācības kopīgais mērķis ir – personības iekšējā brīvība un pilnīga atbrīvošanās no “filtriem”. Personības iekšējā brīvība tolteku filozofijā ir – sirds vadīts ceļojums, radīšana un drošības sajūta, neatkarīgi no tā, kas notiek apkārt. Dzīve ir emocionāli neitrāla. Visas mūsu emocijas ir radušās no mūsu iekšējā dialoga un no tā, ko mēs sev tīši vai neviļus iestāstām par dzīvi. Ja lūkojamies uz kādu notikumu un sakām, ka tas ir traģisks, tad iegūstam vienu pieredzi. Ja skatāmies uz šo pašu notikumu ar patiesām sava gara acīm, tad šo notikumu ieraudzīsim pavisam citādu. (Viss, kas notiek, ir uz labu). Patiesība allaž ir balstīta uz mūsu perspektīvu, kas izriet no tā – vai esam savienoti ar savu garu vai ar savu “filtru” – aizspriedumu un priekšstatu sistēmu. Tātad, ja vēlaties dzīvot laimē un sirdsmierā, tad iemācieties stāstīt sev tādus stāstus, kas rada prieku. Pieradiniet sevi stāstīt laimīgus un priecīgus stāstus, un kādu dienu jūs kļūsiet laimīgi, lai kas arī notiktu.

Otrā diena Saulkrastos, no 16.30 – 22.55.

Brīnumražīga un piesātināta diena; vakar Sjūzena Grega mums apsolīja, ka šodien vadīs “mistisko kāzu ceremoniju” ar katra dalībnieka rakstisku solījumu savam garam (dvēselei). Pēc ievadlekcijas un dienišķās meditācijas mums katram bija jāatceras tās lietas, notikumi un problēmas, kas pagātnē radījušas un turpina radīt nepatīkamas izjūtas un vainas sajūtu. Tad jāraksta mīlestības solījums savam garam (Augstākajam Es, dvēselei), lai varētu atbrīvoties no šiem pagātnes ierobežojumiem un ne-mīlestības. Sjūzena mūs iedrošināja, sakot: “Lai atbrīvotos no pagātnes, pietiek ar nodomu, izmantojot trīs tolteku meistarības: Apzināšanos, Transformāciju un Vēlmi. Tās ir kā atslēgas jūsu radošo ierobežojumu aizmēšanai un savu radošo spēku atgūšanai. Esiet mīļi un maigi pret sevi, vispirms nesavtīgi mīliet sevi, un tikai pēc tam pārējos.”

Pusstundas laikā bija jāpaspēj uzrakstīt savas vēlmes un nodomus svinīga solījuma veidā – divos eksemplāros. Melnraksts paliek pašam, tīrraksts tiks atdots ugunij. Uguns rituāla norises vietā sastājāmies aplī, un latviešu kāzu dziesmu “Līgodama upe nesa” dziedot, katrs savu solījumu atdevām ugunij. Tad – meditācija klusumā, mīlestībā pret visu bezgalīgo skaistumu visapkārt. Palūkojos debesīs – virs mūsu apļa skaidrajās debesīs izveidojies smalks baltu mākonīšu pusloks ar tādu kā V burtu vidū. Austrumpusē caur tumstošo priežu galotnēm mirdz pilnmēness. Tad aplis uz zemes izjūk – apkampieni, apsveikumi, visi apsveic visus… Turpinājumā – gājiens uz jūras krastu, kur pēc Sjūzenas ievadvārdiem un meditācijas no zariem, puķēm, niedrēm un akmentiņiem, bija izveidots labirints.

Kaspara skaidrojums: Labirints ir kā svētceļojums sevī un atgriešanās atpakaļ mūsdienu pasaulē. Parasti tiek veikta ceremonija labirinta iedarbināšanai un atvēršanai. Uzsākot iešanu labirintā, tev rokā jāpaņem divi akmentiņi vai smilšu saujas, kas jāatstāj labirinta centrā. Ejot tu sāc skaitīt lūgsnas un domāt: vienā rokā tu turi visu to, ko vēlies atlaist, bet otrā – to, ko patiešām vēlies sasniegt. Domāšana notiek visnotaļ intensīvi, prātā nāk dažādi gadījumi no pagātnes, par kuriem, šķiet, bija jau aizmirsts. Nonākot centrā, mēs mēģinām savienoties ar savu garu. Atlaižam pagātni un atļaujam sev veidot jēdzīgāku un tīkamāku nākotni. Atpakaļ atgriešanās parasti visiem notiek diezgan ātri un ar jūtamu atvieglojuma sajūtu. Notiek sasveicināšanās un apkampšanās. Iesaku katram kaut reizi dzīvē izmēģināt iešanu labirintā. Tā ir kā svētceļojums, meditācija, lūgšana, rotaļa, arī kā grēksūdze.

Trešā diena Saulkrastos.

Sarunas ar Sjūzenu, jautājumi un atbildes, meditācija, gatavošanās Mitotes ceremonijai. Kaspars: Mitote (apzināta sapņošana) ir sakrāls rituāls, kurš norisinās naktī. Mitotes enerģija tiek nodota dažādās tolteku skolās, tās mērķis ir – mainīt, transformēt sevi un savu turpmāko dzīvi sapņa laikā. Mēs patiešām varam iegūt vairāk mīlestības, laika un naudas. Šīs pārmaiņas notiek viegli.

Jau no seniem laikiem mēs tiekam trenēti koncentrēties šajā realitātē, bet sapņa laikā mūsu apziņa atbrīvojas un māca mūs. Mitotes ceremonijas laikā Sjūzena no attāluma strādā ar mums, kamēr atrodamies sapņu stāvoklī, un palīdz mums izplest savu apziņu.

Sjūzena: Šonakt šajā zālē jūs visi gulēsiet. Kāds iekārtos altāri, pulksten 21.00 sāksim ceremoniju. Ceremoniju uzsākot, tiks pieaicinātas enerģijas. Arī eņģeļi – tas ir veids, kā uztveram šīs enerģijas, var ierasties augstas garīgas būtnes. Dažreiz parādās arī mirušo gari. Bet mēs esam neatkarīgi, tiekam pilnīgi pasargāti, mūs nevar apsēst svešas būtnes (tolteku tradīcijā – neorganiskas būtnes). Sākot mācības pie Migela, es biju kā magnēts šīm būtnēm. Kā tiku vaļā? Ar nodomu! Kā izmantot tā spēku, man vairākus gadus Migels mācīja.

Pirmoreiz, veicot Mitote ceremoniju, es redzēju garus uz cilvēku ķermeņiem. Teicu – mostieties! Šie: nē, nē, nē! Es iesaku – pamostieties; bet jums ir izvēle. Ceremonija ilgs no saules rieta līdz saullēktam. Bet Mitotes enerģija vērsies vēl mēnesi pēc tam. Pierakstiet savus sapņus – šīs nakts un turpmākos. Viss nodoms ir – aizmigt; pēc 30 minūtēm piecelties; 30 minūtes meditēt pie altāra. Atkal uz pusstundu aizmigt, piecelties, vienreiz apgriezties ap savu asi; iedzersiet ūdeni, iedomājoties sevi kā garīgu būtni. Un atkal aizmigt. Es strādāšu sapņu stāvoklī un ar to enerģiju palīdzēšu jums pamosties. Ik nakti, kad ieejam sapņu pasaulē, mēs pamostamies savā garā. Ir liela atšķirība – starp zināt un pieredzēt.

Kāpēc ir svarīgi dzert ūdeni? Ūdens pieņem šīs idejas enerģiju; tā ir tik spēcīga. Mitotes enerģija ir arī mīlestības enerģija. Šis ūdens ir spēcīgāks par peijotu, bet pilnīgi nekaitīgs. Turpretim, kad lietojam narkotikas, tās “izsit drošinātājus”!

Ceturtā diena Saulkrastos, rītausmā.

Ceremonijas noslēgums. Sjūzena: (mierina tos, kam nav izdevies aizmigt – pirmajā reizē tā bieži notiek; tas arī ir labi.) Apzinātās sapņošanas laikā jūs mainījāt savu pagātni. Pārveidojot pagātni, mainās tagadne un nākotne. Cita – laimīga, priecīga. Atcerieties – jūs esat mīlēti, mīloši, jūs kuģojat mīlestības jūrā. Beidziet strīdēties ar saviem ierobežojumiem, esiet laimīgi!

Pie mums, Havaju salās, maijā ir laternu ceremonija. Par godu mūsu mirušajiem senčiem, domāju, ka tā ir budistu. Saulrieta laikā palaižam okeānā tūkstošiem mazu laiviņu ar gaismiņām. Pagājušajā naktī mēs palaidām ļoti lielu mīlestības laternu. Šī Gaisma paliks jūsu dzīvē.

Gunta: Visi pamodināti, nodzēšam altāra sveces, maigi ar pirkstu galiem apskaujot liesmiņas. Pateicamies visiem uzaicinātajiem viesiem, ļaujam tiem aiziet… Paņemam no altāra savas svētbildes, rotas, jostas, mūzikas u.c. instrumentus. Dažs turpina miegoties, man joprojām tā arī nav izdevies aizmigt; vienlaikus ar dažiem agrajiem putniņiem dodos uz labirintu jūras malā. Moža priežu, timiāna un citu mētriņu smarža… Pateicība Saulei, Pilnmēnesim, kurš vēl blāvi virs jūras lūko, atspoguļot lielo spīdekli. Noglāstu jūru. Pateicība Zemei. Mīlestībai, kas to visu ieskauj un caurauž. Enerģija ir jūtama, sataustāma, klātesoša. Īsāk sakot – jūra visnotaļ līdz ceļiem! Kaut kur tālāk koši tumšzilajos viļņos skaista kaila sieviete priecīgi lēkā. Es tikai noauju kurpes un noķeru divus viļņu atrullētus akmentiņus.

Pēc semināra:

Aloha! Guntiņ, Kaspar, sūtu Jums savas emocijas:

Es līksmoju, gavilēju un peldos mīlestības upē, mans spēka dzīvnieks dejo kopš brīža, kad pavadīju nedēļas nogali ar Susanu un cilvēkiem, no kuriem lielu daļu satiku pirmoreiz. Saulkrastu jūrmalas smiltīs mēs veidojām labirintu, virs kura izveidojās sfērisks enerģijas kupols. Trīs dienas es dzīvoju ar Susanas stāstiem, meditācijām, laulības rituālu un Mitotes ceremoniju, kas ļāva man sajust sevi un mīlestības vilni, kuru radīja mūsu grupa. Mēs visi kopā bijām kā ziedu pļava, kurā katru dienu ziediem atvērās jaunas ziedlapiņas, kļuva košāki un smaržīgāki.

Tagad es zinu, ka šīs vasaras mīlestība smaržo pēc medus.

Mana jauniegūtā pieredze pēc semināra? Mīlestība un smiekli ir visspēcīgākie stimulatori. Tie pārņem visus, kuriem laimējas Mīlestību sajust un smieklus sadzirdēt.

Priecīgi, Daiga. Apskāvieni Jums un Susanai.

Labvakar!

Es piedalos Susanas Gregas semināros jau trešo gadu. Pirmajā gadā īsti nesapratu, kāpēc esmu atnākusi, jo nezināju, ko īsti gribu. Šobrīd Susanas mācības man ir kļuvušas par ikdienu. Mitotes ceremonijā piedalos jau otro reizi. Šoreiz sajutu enerģijas pieplūdumu, kā nekad iepriekš. Es uzdāvināju baudu savai dvēselei. Šogad arī saņēmu atbildes uz visiem aktuālajiem jautājumiem. Es nejautāju, bet saņēmu atbildes. Tas bija fantastiski. Izmantoju Susanas mācības ikdienā, un esmu novērojusi, ka mana dzīves kvalitāte ir būtiski uzlabojusies. Man patīk viņas vienkāršība un atvērtība. Susana piedāvā savu skatījumu uz dzīvi caur mīlestības enerģiju, un man tas šķiet iedvesmojoši. Man patīk, ka viņa neuzspiež savu viedokli, bet piedāvā, ka var rīkoties arī šādi.

Es ik pa laikam klausos viņas vēstījumus mājas lapā, un tie mani iedvesmo jaunām virsotnēm. Esmu pateicīga, ka man ir izdevies iepazīties ar tik fantastisku skolotāju. Paldies Susanai par iespēju mācīties un tikties reizi gadā.

Agnese.

Mīļā Gunta!

Tu biji viens no maniem jaukajiem atradumiem šajā seminārā! Kā vēlējies, aizsūtu dažus atmiņu mirkļus, kas varbūt ir tas Suzannas “šeit un tagad” teiktais – viss ir kopā, mutuļo, krāsojas, un tagadne izprot savu pagātni. Mana vēstule laikam nepakļaujas tradicionāli piemērotajam literārā teksta stilam, bet pieņem to ar mīlestību.
Trīs saulainas, skaistas un neaizmirstamas dienas ar Suzannu Gregu augusta nogalē pie jūras ir pārdzīvojums dvēselei un darbs prātam. Tas dod vielu pārdomām un protams jaunu skatu uz enerģiju. Kā saka Suzanna – viss ir tikai enerģija. Un es izsaku nodomu šo enerģiju ieraudzīt.
Tā sākas 3 dienu seminārs Saulkrastos, sarunas, meditācijas, jautājumi – atbildes, kurās atklāti staigā enerģija un protams svarīgais brīdis MITOTE…Sapņošana. Kā tas notiek? Tu kopā ar savu grupu sadalījies laikā – pusstundu vari gulēt, tad pamosties, vēlreiz pusstundu gulēt un tad pusstundu meditēt sveču gaismā pie brīnišķīgi izgreznota altāra. Bet viss sākas no gala, reizes sešas, visu nakti – līdz rītam…
Ir jābūt drosmīgam, lai pieņemtu, ka mana īstā uz zemes dzīve ir tikai sapnis. Protams, es to koriģēju, izvēloties notikumus, emocijas, mīlestību vai sāpes, kas mani uzrunā ar pluss vai mīnuss zīmi. Es dzīvoju, jo mācos. Bet, kas paliek pāri pēc atgriešanās, kāds ir Tavs ieguvums, sausais atlikums? Prāts man jautā. Suzannas atziņa – prāta miers ir tikai vienas domas attālumā. Un es paskatos uz dzīvi atkal no citas perspektīvas, pārrakstu savu stāstu.
Tad sākas piedzīvojumi, kuri tevi pārsteidz. Tu esi kopā ar to pašu grupu, ar kuru vakar ieradies, bet kaut kas ir savādāk. Tā otra būtne ir citāda, tu redzi viņas krāsas, kuras vibrē, ieraugi telpā enerģijas, kuras tiešām staigā kā viegli gubu mākoņi mainot tēlus un cilvēku sejas un vēl…visu, ko vēlies! Cik aizraujoši izjust šīs emocijas un saprast, kāpēc esi ieradies uz zemes. Tu beidzot apstājies un atskārsmē izproti visus sīkākos notikumus un sekas tavā dzīvē, iztulko savus nakts sapņus. Visa tava esība no un līdz ir liela krāsaina impresionistu glezna, kuru esi radījis ar mīlestības prieku un sāpēm. Spilgtie un zīmīgie sapņi, kuri mūsu Garam ir ikdiena – tā ir tā īstā dzīve. Un tagad es viņus pārcilāju: visus no bērnības līdz šim brīdim. Tā ir mana MITOTE.
Ai, sapņi! Iepriekšējā Suzannas Gregg semināra MITOTES sapnis – koši zaļā tērpā kā grieķu dieviete ar augļu vāzi rokā pāri mūsu sveču gaismas altārim, peld, nepieskaroties zemei Suzanna. Un smaržo enerģija kā beznosacījuma mīlestība. Kā lai nepiemin mums visiem zināmo veco stāstu par kokteiļbāru tur augšā īstajā dzīvē.
Katra tikšanās ar garīgu līderi – skolotāju ir piedzīvojums, un jo ilgāk tevī ir šī sajūta, jo tikšanās ir bijusi svarīgāka tieši tev. Un atceroties katru, vismazāko sīkumu, tu saproti, ka tas viss ir domāts tev.

Solveiga

Intervēja un raksta autore: Gunta Briede