Intervija ar Kīšu Krovteri – Mazo SenMāti (Little Grandmother)

Intervija tapusi sadarbībā ar žurnālu “Mistērija”.

KĪSA KROVTERE – LITTLE GRANDMOTHER (“Mazā SenMāte”), pavadīdama daudz laika vienatnē dabā, jau bērna gados sāka saņemt mācības no Garu Pasaules un Mātes Zemes. 30 gadu vecumā, iniciēta par samani un Gudrības Glabātāju, Ķīša sāka mācīt, rīkot ceremonijas Mātes Zemes dziedināšanai un cilvēces vispārējam labumam. Viņa jūt atbildību rūpēties un dot mūsdienu sabiedrībai informāciju par zemes gudrībām un zināšanām, kas nāk no tālas senatnes.

Kā Gudrības Glabātāja Ķīša ceļo pa visu pasauli, ierokot Zemes ļoti īpašās vietās svētus un svētītus kristālus, tā atjaunojot un stiprinot lejas – mūsu planētas spēka līnijas.

Ķīša zina, kā vairot gan individuālo, gan planetāro apziņu, kā dzīvot saskaņā ar sirdi, veidojot pareizas attiecības ar Māti Zemi. Un atcerēties, ka mēs esam – AUGSTĀKAIS ES.

 

• Ja katram un ikvienam no mums, cilvēkiem, ir sava īpašā misija uz Zemes, kā jūs raksturotu savējo?
• Esmu ieradusies uz šīs planētas pirmkārt un galvenokārt, lai būtu Mātes Zemes ziņnese. Jau agrā bērnībā es dzirdēju viņas balsi un sāku sa­ņemt tiešas mācības no Garu pasaules un pašas Mātes Zemes. Daudzi cilvēki to neapzinās, bet Māte Zeme ir personība, tāpat kā mēs. Tā ir dzīvs un elpojošs organisms; viņa runā ar mani, dod mācības par dzīvi. Kad saņēmu aicinājumu kļūt par Gudrības Glabātāju, vairs nevarēju dīki sē­dēt un klusēt par šīm mācībām. Man vajadzēja celties un runāt! Cilvēcei ir jāzina, ko Māte Zeme grib pavēstīt, jo sevišķi tagad, šajā lielo pārmaiņu laikā. Viena no viņas būtiskākajām ziņām ir tā, ka mums ir jāatceras, kas mēs esam un no kurienes nākam, lai realizētos. Mēs visi esam Lielā Gara un Mātes Zemes bērni. Visi esam dievi un dievietes. Un visi esam pieņēmuši lēmumu nosūtīt savas lielās esības dzirksteli, savu garu uz šo planētu, lai tas iegūtu ķermeni no miesas un asinīm, ko dāvā mūsu Māte Zeme, lai piedzīvotu dualitāti, to, kas dzīvē ir labs un slikts. Nav svarīgi, vai iegūtā pieredze ir laba vai slikta, grūta vai viegla, mēs to sev sagādājam, lai mācītos un augtu. Stāsts par cilvēku, kas dzīvo debesīs un “izraugās, kurš dosies uz Zemi, un stāsta pārējiem, cik ārkārtīgi grūta būs dzīve, bet, ja viņi nedzīvos nevainojami, nespēs vairs atgriezties debesīs”, ir mīts. Tas ir stāsts, ko izdomājuši cilvēki, lai caur bailēm kontrolētu citus, taču tas nav izdevies, jo īstenībā – zināt patiesību nozīmē – iegūt lielu brīvību. Esme, katra paša lielais ES, šis savienojums ar Visu, ar Lielo Garu, ir izvēlējies nosūtīt dzirksti uz Zemi, lai piedzīvotu, ko nozīmē būt cilvēkam. Jūs šeit esat ieradušies, lai izdzīvotu dzīvi, lai izbaudītu visu, ko Māte Zeme jums piedāvā. Mēs esam nākuši mācīties un kļūdīties, dziedāt, dejot un smieties, mīlēties un apskauties! Mēs esam šeit, lai DZĪVOTU un pieredzētu. Izpratne, ka dzīves pamatjautājums ir izaugsme un mācīšanās, ka iegūto pieredzi – labu vai sliktu – mums sagādā paša lielais ES, cilvēkam dāvā pilnīgu brīvību. Un atbrīvo no citu ļaužu un viņu ceļojumu vēr­tēšanas, jo arī viņi, tieši tāpat kā jūs, ir patiesas Dieva dzirkstis. Arī viņiem lielais ES devis šo ceļojumu, lai mācītos un augtu tā, kā tas viņiem kā indivīdiem ir nepieciešams.
  Zinot patiesību, saprotot, ko nozīmē būt cilvēkam un kāpēc mēs esam šeit, es nespēju vienkārši sēdēt un klusēt. Es dedzīgi vēlos palī­dzēt Mātei Zemei, cik vien ir manos spēkos, lai izplatītu viņas vēstījumus katrā mūsu planētas tālākajā nostūrī. Un darīšu visu, kas manos spēkos, lai palīdzētu jums atcerēties, cik lieliski jūs esat un ko spējat, būdami Dieva dzirksteles!
• Ko atbildat tiem, kas jūs dēvē par guru?
• Es uzskatu, ka skolotāju, guru un sludinātāju laiks ir pagājis. Ir pienācis laiks atcerēties, kas mēs visi esam un kādi dotumi mums piemīt! Vecais paradums, kad viens vīrs stāv kājās un sludina, stāsta pūlim noteikumus, kuriem jā­seko, jo citādi Dievs viņus sodīs, ir savu laiku nodzīvojis. Nekas nav tik egoistisks kā cilvēks, kas apgalvo, ka Dievs viņu izvēlējies un viņam ir tiesības nosodīt citus par viņu grēkiem. Patiesībā nevienai dzīvai būtnei uz šīs planētas nav tiesību vai iespēju spriest par otra rīcību. Visi radīti vie­nādi. Nedomāju, ka ir kāds, kas būtu dižāks vai niecīgāks nekā citi uz šīs planētas. Mūsu izvēles un rīcības gan var būt dižākas vai niecīgākas nekā citu cilvēku, bet arī tad mūsu ceļi ir ļoti atšķirīgi, un katrs lēmums, ko pieņemam, rada mums nākamo mācību, caur kuru pilnveidoties un augt tālāk. Es uzskatu, ka guru un sludinātāju- svēto vīru – laiks ir beidzies. Nu jāmeklē svēto sevī pašā! Katrs no mums, kas šobrīd dzīvo uz šīs planētas, ir izraudzīts, lai būtu šeit, ir izvēlējies būt šeit laikā, kad uz planētas notiek viskrasākā pāreja! Mums ir dota iespēja pilnveidot savu ap­ziņu. Poli novirzās, uz Zemi nāk milzīga enerģija un no planētas iekšienes dod mums iespēju celt savu apziņu un nomainīt globālo ego apziņu ar Mīlestības apziņu. Mums ir doti pārejai nepie­ciešamie instrumenti, tikai jāpieņem lēmums to darīt. Un arī izdarīt. Vienkārši – dzīvojot mīlestībā. Katram ir iespēja un pienākums veidot pasauli labāku, katrā pašā mājo guru, katram pašam sirdī un prātā ir atbildes uz visiem jautājumiem. Laiks, kad meklēt atbildes ārpus sevis, ir beidzies. Nu pienācis laiks, kad tās jāatrod sevī!

• Savā Glastonberijas uzrunā jūs stāstījāt par mūsu pienākumu bērnu priekšā.
• Mūsdienās vecākiem nav viegli. Viņiem ir jāsaprot, ka vecais sabiedrības attīstības modelis vairs nedarbojas, un tāpēc jāizmanto jauns. Un tieši tas ari jāpraktizē ar saviem bērniem. Mēs visi kopš bērnības esam mācīti ietilpināties “sociālajās kastēs”. Kā bērni visi bijuši uzticēti skolu sistēmai, kur mācīja nedomāt ārpus “kastes”. Ja kāds to darīja, viņš kļuva par izstumto. It nekad nemācīja šaubīties, tikai sekot līdzi. Tagad ir parādījies jauns eksistences veids. Mums nepieciešams izpētīt itin visu, lai izbeigtu nesāt sevī to, kas sabiedrībā līdz šim uzskatīts par svarīgu, un koncentrēties uz savu iekšējo ES. Vīriešiem ir mācīts nejust, neizpaust emocijas, būt stipriem un cīnīties, nekad neizrādīt vājumu un maigumu. Sievietēm mācīts, ka viņas ir ma­zākas, vājākas, viņu uzskati nav tik svarīgi. Tagad piedzīvojam lielas pārmaiņas. Lai izprastu dogmas, mums ne vien jābūt spēcīgākajām no spēcīgākajām dvēselēm, kuras jebkad ieradušās uz Zemes. Mums ir arī jāmaina sabiedrības attīstības dinamika, lai mūsu bērniem būtu labāka pasaule, kurā dzīvot. Mēs esam tie, kam ego pasaule jānomaina ar Mīlestības pasauli. Bērni, kas mūsdienās ierodas uz šis planētas, jau IR šo pārmaiņu nesēji. Viņi ir mīlošās dvēseles. Mums tikai jānodrošina laba, droša, mīlestības pilna pasaule, kur tām dzīvot. Lai gan daudzi no mums mostas, sabiedrība kopumā – vēl ne. Mūsu bērniem joprojām jāiet uz skolu, kur vēl aizvien māca nedomāt ārpus “kastes”, saprast uz egoismu balstīto pasauli un tādā arī dzīvot. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai bērniem būtu ļoti stabila un mīloša māja, vide, kas māca viņiem būt tiem, kas viņi vēlas būt, izjust lepnumu par savu in­dividuālo esību, novērtēt maigumu, mīlestību, vienlīdzību un nenosodošas attiecības. Tas ir atkarīgs no mums, vecākiem, vai nodrošināsim viņiem šo jauno mīlestības pilno telpu.
• Kādus padomus Vecajie dotu attiecībā uz faktu, ka ik gadu 10 miljoni bērnu mirst no bada? Un kā Daudzkrāsu cilts risinātu šo jautājumu?
• Tas ir briesmīgs mūsdienu fakts. Ego atkal ir nodarījis cilvēcei tādu kaitējumu, ka reizēm šķiet, ka problēma ir pārāk liela, lai to labotu. Taisnība, ka Mātei Zemei ir visa kā gana katra vajadzībām, taču viņai nepietiek, lai apmierinātu visu cilvēku alkatību! Briesmīgi, ka dažiem visa kā ir slimīgi daudz, bet lielākajai masai jāiztiek bez nekā. Satraucoši, ka tik daudzi mirst badā, aiz nespējas apmierināt elementārākās vajadzības, jo dažiem ir negausīga nepieciešamība pēc vel un vēl.
  Pasaulē, kurā dzīvojam, valda ego, un ego bez šaubām ir radījis jucekli. Tieši tas valda pār mūsu dzīvi, pār cilvēka apziņu uz šīs planētas. Lielākais vairums ļaužu ir dzirdējuši par planetāro apziņu, bet viņi neizprot to, ka mēs, cilvēki, esam tie, kas šo planētu apziņu veido ar katru savu domu, rīcību un emocijām. Ik dienu ar katru savu rīcību, reakciju un domu mēs cits citu barojam. Varam barot ar mīlestības apziņu vai ar ego apziņu. Lielākoties tomēr ar ego. Tā tas ir tāpēc, ka esam mācīti tā dzīvot: augstā vērtē turam naudu un savu prestižu, proti, to, ko sabiedrība domā par mums; pārāk daudz rū­pējamies par saviem tituliem, par savu izskatu, tā vietā, lai novērtētu to labumu, ko dod mūsu rīcība, lai cienītu paši sevi, savu morāli un garīgo ētiku mūža garumā. Kad apjēdzam, ka mūsu dzīves vērtība tik tiešām mērāma labajos darbos, mīlestībā un pateicībā, tad sākam dzīvot jaunā veidā. Kad atceramies, kas mēs esam un no kurienes nākam, ka mūsu pieredze šeit ir saistīta ar mācīšanos un izaugsmi, ko mēra ar mūsu labajam izvēlēm un mīlestību, ko varam sniegt cits citam, tad sākam veikt pareizo izvēli. Ik brīdis, katra satikšanās, katrs lēmums, katra darbība un reakcija baros vai nu mīlestības vai ego apziņu. Kad cilvēks to saprot, sāk barot Mīlestības apziņu. Bridi, kad Mīlestības apziņa pārspēs ego apziņu, pasaulē sāks valdīt Mīlestība, tāpat kā šobrīd valda ego. Augstākā enerģija vienmēr uzvar, mēs visi to zinām. Par laimi, mīlestības enerģija ir daudz spēcīgāka par ego! Lai mainītu apziņu uz planētas, nav nepie­ciešams, lai ikviens pasaulē dzīvotu mīlestībā un barotu mīlestības apziņu. Pietiek ar mazumiņu cilvēku, kuri baro tos, kas spēj mainīt. Un, kad tas notiek, vecās, vājas un zemās enerģijas vairs nespēj dzīvot uz planētas, kurā valda augstākas frekvences. Ja dzīvosim mīlestībā, vecās paražas izzudīs. Kad dzīvo mīlestībā, viss ir līdzsvara. Vairs nebūs dažu, kam ir viss, un pārējo, kam nav nekā. Uz šīs planētas visa ir gana ikviena vīrieša, sievietes un bērna vajadzībām, bet, kad nav līdzsvara, ka tas ir mūsdienas, tad ciešam. Bieži jūtamies bezpalīdzīgi, zinot, ka cietēju ir tik daudz. Ko gan mēs varam darīt? Lai arī ne­spējam pabarot visus izsalkušos, toties varam iemiesot mīlestību. Tas īsti neizklausās pēc atbildes, bet patiesībā tā ir vienīgā atbilde. Jūs varat pasēdēt 5 līdz 10 minūtes dienā un sūtīt mīlestību un pateicību. Sajūtot pateicību un mīlestību, sākat barot Mīlestības apziņu. Tieši tāpēc viedie visā pasaulē māca divas lietas: pirmkārt, jūs esat tie, kurus gaida, un, otrkārt, jūs esat mīlestība! Iemiesojot mīlestību, jūs maināt apziņu uz planētas. Kad jūtat mīlestību un sūtat to tiem, kam tā ir vajadzīga, viņi patiešām to sajūt. Kad iedomājaties pasauli zaļu un bagātu, jūs faktiski palīdzat to tādu radīt. Ir arī daudzi veidi, kā sūtīt atbalstu un naudu, ja vien atrodat pareizo vietu, kurp to sūtīt. Mīlestības iemie­sošana būtībā ir visbrīnišķīgākais, ko cilvēks var darīt.
• Jūs aizstāvat tādu prāta stāvokli, kas vairāk vērsts uz pozitīvajām lietām.
  Ko domājat par attieksmi, kas liek pieņemt dzīves izaicinājumus?
• Būt pozitīvam ir atslēga it visam. Kad jūtaties pozitīvi noskaņoti, jūs dodat savu enerģiju pozitīvām lietām, veidojat pozitīvismu. Bet tas nebūt nenozīmē, ka neesat informēti par to, kas notiek pasaulē, kurā notikumi nebūt ne­risinās tik pozitīvi. Tas nozīmē, ja reiz zināt, kas notiek, jūs joprojām jūtat situācijas smagumu vai skumjas, bet savu uzmanību pievēršat tam, ko varat darīt, lai pasaule kļūtu labāka, pat tad, ja tas nozīmē, ka pāris minūtes pasēžat un sūtat mīlestību, dziedināšanu un lūgšanas tiem, kam tās nepieciešamas. Pārāk bieži mēs skatāmies ar vardarbību un šausminošām lietām pārblīvētas TV programmas. Mums ir jāapstājas un jāpajautā sev, ar ko barojam savas dvēseles? Ja saprotat, ka esat nonācis situācijā, kad jūsu draugi un ģimene runā negatīvi vai caur ego, tad ir “jāpārslēdz kanāli”, jāpasaka un jāizdara kaut kas pozitīvs. Mīlestība vienmēr ir visspēcīgāka enerģija. Jūs varat burtiski nomainīt sarunas enerģiju un art telpas enerģiju.
  Nenosodīšana ir liela lieta. Pārāk bieži mēs izsakām spriedumus par citiem, par viņu rīcību un dzīvi, bet patiesībā – vai kādam no mums ir tiesības spriest par otru? Noteikti nav! Katrs esam devušies paši savā ceļojumā, ko mums devis pašu lielais ES, kurš precīzi zina, kas mums vajadzīgs, kad mums tas jāmācās un kad jāaug. Mēs nevaram spriest par citu cilvēku ceļojumu, jo tas nav mūsējais. Mēs nezinām arī, kas ir licis šai personai ticēt tam, kam tā tic, vai kāds iemesls ir viņas rīcībai, nedz arī to, pie kā šie pasākumi novedīs un kāda būs mācība. Turklāt tā nav mūsu darīšana, ko citi domā par mums. Viņu spriedumi un domas ir viņu pašu; mums īstenībā ar to nav nekāda sakara. Kad cilvēki šajā slazdā iekļuvuši, tad savu enerģiju tikai dod. Svarīgi atcerēties, kas jūs esat, uz ko pastāvat, un pēc tam dzīvot savu dzīvi, dzīvot ar mērķi, stingri turēties pie tā, kam ticat. Atcerieties, ka jūs paši sevi šurp sūtījāt; tas ir bijis svarīgs iemesls. Šī ir jūsu dzīve, jūsu iespēja augt – mācīties no savas pieredzes. Kad dosities atpakaļ uz savu diženo ESMI, vairs nebūs svarīgi, ko kāds cits pārjums domājis. Svarīgs būs tikai tas, ko jūs izdarījāt ar savu dzīvi, un labums, ko esat nesis citiem.
• Kā ienākošā (Saules) enerģija ietekmē dzīvi kopumā? Kā iespaido mūsu personības, mūsu attiecības?
• Saules enerģija nes jaunu enerģiju mūsu planētai, un daudzi jūt to savā ķermenī. Daudzi piedzīvo galvassāpes un sliktu dūšu, kaut iepriekš viņiem nekad nav bijis šādu simptomu. Citi mokās ar nelabumu visas dienas garumā. Tie visi ir tādi simptomi ķermeņiem, kas mēģina pierast pie jaunajām un spēcīgajām enerģijām. Es labprāt atgādinu, ka šī enerģija nevar ievainot un to arī nedarīs. Taču mūsu ķermenim ir nepieciešams laiks, lai pie šīs augstākās enerģijas pierastu. Un atkal: kas notiek ar Māti Zemi, tas notiek arī ar cilvēku, tos nevar nodalīt. Līdz ar Mātes Zemes enerģijas palielināšanos šajā ļoti svarīgajā laikā aug arī mūsējā. Mūsu enerģija tiecas arvien augstāk un augstāk, aug arī mūsu spēja šīs enerģijas izmantot, sajust un ar tām manipulēt. Daudzi ir spiesti saskarties ar realitāti attiecībās ar draugiem, ģimeni un mīļotajiem. Vecajie teic, ka šajā lielo pārmaiņu laikā cilvēkiem piespiedīs redzēt, kastiem palīdzējis, kas kavējis vai atturējis izpaust savu labāko iespējamo ESMI. Tas ir tāpat kā būt ieliktam lielā sietā, kur ikvienu krata un krata, līdz viss, kas nekalpo augstākajam la­bumam, atdalās un top aizmēzts. Var vai nu stingri turēties un mēģināt nelaist neko vaļā; var cīnīties pret to, mēģinot noturēties. Vai arī – vienkārši palaist visu vaļā un ļaut tam iet savu gaitu. Vecajie ir lūguši ļaut visam iet, izbaudīt ceļojumu, paskatīties uz dzīvi no attāluma un ieraudzīt, kas jādara, lai cilvēks varētu sevi padarīt labāku. Ļaujiet-iet tam, kas kavē, necīnieties, neaizturiet! Šis ir laiks, kad viss, kas nebaro, tiks aizslaucīts, atbrīvojot vietu lielākajām dāvanām, kas vēl tikai nāks.
• Vai jums ir kaut kas sakāms politiķiem?
• Šobrīd iesaka nebaidīties no pārmaiņām. Lai tās notiktu, vecajam ir jākrīt. Vecais vadās no ego, un visi var redzēt, ka tas nedarbojas. Lai bijusī sistēma aizietu un dzīvē ienāktu jaunā, vecajai ir jāsadrūp pilnīgi. Tas ari pašlaik notiek. Tā vietā, lai nobītos un uztrauktos, jāsaglabā augsts enerģijas līmenis un tā jāvērš uz to, kas patiesībā notiek. Kā teicis dižais maiju virsaitis: “Redzot, kā ap jums brūk sienas, nebīstieties! Priecājieties, saprotot, ka šīs vecās sienas bija tās, kas turēja jūs ieslodzītus.”
• Vai esat veģetāriete?
• Neēst gaļu ir apzināts lēmums. Pirmkārt, nav jau īsta iemesla to ēst, ja ir tāda izvēles dažādība pārtikā, un, otrkārt, es labāk priecājos par dzīvu dzīvnieku, nevis to ēdu. Raugoties no garīgā aspekta, itin visas pamattautu kultūras uz planētas gaļu ēd, bet nav nevienas cilts, nevienas cilvēku grupas, kas atņemtu dzīvniekam dzīvību bez patiesas cieņas, dziļas un jēgpilnas lūgšanas un pateicības dzīvniekam, kas tagad uzturēs viņu enerģiju. Tieši tas ir tas būtiskais. Neatkarīgi no maltītes sastāva, vai jūs pateicaties dzīvei par to, ko tā ir devusi jūsu uzturēšanai? Katra maltīte, katrs ūdens malks, katra elpa ir Mātes Zemes dāvana. Bez šīm dāvanām jūs šajā ķermenī nevarētu pastāvēt, tāpēc mums vienmēr vajag pateikties Mātei Zemei par visām viņas svētītajām dāvanām.

Intervija tapusi sadarbībā ar žurnālu “MISTĒRIJA”.